Jūsu iespaidi par Baltijas valstīm un īpaši par latviešiem?
Jūs visi esat ļoti jauki un draudzīgi. Nekad iepriekš es neesmu bijis Latvijā, vispār austrumu reģiona valstīs. Nu es došos arī uz Igauniju un Ungāriju. Es nedaudz zinu arī Krievijas vēsturi un stereotipus par šo zemi. Protams, jums ir problēmas, kas jārisina, bet jūs esat ļoti attīstīti.
Šī ir lieliska pilsēta, un mūs brīnišķīgi šeit uzņēma. Jums ir daudz lietas, kuras mums Amerikā nav, un tas mums bija pārsteigums. Vienmēr dodoties uz kādu zemi pirmo reizi, tu nekad nezini, kā tur būs. Domāju, ka šeit es vēl atgriezīšos, es ceru, ka mani vēlreiz uz šejieni uzaicinās.

Ko jums nozīmē būt vienam no pazīstamākajiem kristīgās mūzikas māksliniekiem pasaulē?
Es par to nedomāju. Es vienkārši daru to, kas man jādara. Esmu ļoti pateicīgs, ka varu to darīt jau tik ilgi. Un, ja godīgi, es pats nekad visas šīs lietas nevarētu tā kopā „sabīdīt”. Tā ir Dieva līdzdalība.

Kas jums ir svarīgākais vadot slavēšanā?
Slavēt Dievu man nozīmē pašam pazust. Es nekoncentrējos uz sevi, bet uz Viņu.

Kāda loma jūsu kā kristīga mūziķa dzīvē ir lūgšanai?
Es esmu Dieva draugs, un es ar Viņu ļoti daudz sarunājos. Dievs ir ļoti pieejams, jo Viņš ir mans Tētis Debesīs. Es lūdzu, kad braucu, es lūdzu, kad eju kājām. Dažreiz es lūdzu arī tad, kad spēlēju tenisu. Jo ar Dievu var sarunāties jebkurā laikā, un tas manā dzīvē ir svarīgākais.

Kāds bija jūsu kalpošanas sākums? Vai jums bija izvēle iet pasaulīgu ceļu vai pilnībā nodoties Dievam?
Es esmu baudījis panākumus gan laicīgajā, gan kristīgajā sabiedrībā. Un es jūtu divus aicinājumus, vienu – kalpot draudzei un otru – kalpot parastajā mūzikas industrijā. Es jūtu, ka Dievs man piešķīris labvēlību darboties abos virzienos.

Daudzi mūziķi vēlas kalpot tautām, bet viņi tā arī neko nesasniedz. Kas jums ir īpaši dots, ka jūs esat tur, kur esat un kāpēc citiem tas neizdodas? Vai ir kaut kas, ko jūs īpaši esat darījis?
Es vienkārši esmu atteicies palikt četrās sienās baznīcā. Domāju, ka īpaši Amerikā tā ir liela problēma draudzēs. Mums visiem patīk kopā „tusēt”, tā vietā lai ietu ārā. Mums vajadzīgi vairāk kristīgi žurnālisti, kristieši, kas uzņem filmas, vairāk kristiešu sabiedrībā. Mums ir jāietekmē kultūra – tam mēs kā draudze esam aicināti. Domāju, ka ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc mani pieņem pasaulē.

Ko jūs teiktu kristīgajām grupām, kuras atrodas izvēles priekšā – palikt kristīgajā vidē vai iet ārā?
Domāju, ka ir iespējami abi varianti. Esmu pārliecināts, ka ir mūziķi, kuri tiešām aicināti kalpot tikai draudzē. Un ir tādi, kas aicināti spēlēt klubos. Vienkārši jābūt uzmanīgam, un nepieciešami atbalstītāji.

Daudzi sāk muzicēt un tad to pamet. Jūs muzicējat jau ļoti ilgi, kas ir tas, kas jums neļauj padoties?
Es neesmu noguris to darīt. Es jūtu aicinājumu pār savu dzīvi. Šobrīd es esmu vairāk sajūsmināts par to, ko daru, nekā jebkad agrāk. Ja es jebko esmu darījis pareizi, tad tas ir - esmu iemācījies sevi no jauna aizdedzināt. Un man apkārt ir labi cilvēki.

Kas ir jūsu lielākā vajadzība, lielākā lūgšana?
Es jūtu, ka man ir aicinājums pie pasaules tautām, un Latvija ir viena no tām. Domāju, ka, ja ir kāda galvenā vēsts, tad tā ir – lai cilvēki visā pasaulē iepazīst Dieva kā Tēva sirdi. Ka Viņš ne tikai mūs mīl, bet mēs Viņam arī patīkam. Viņš ir mums pieķēries.
Daudziem kristiešiem visā pasaulē joprojām ir grūti pa īstam tam noticēt. Un es esmu šeit, lai to atgādinātu, - ka Viņš patiešām mūs mīl un mēs Viņam patīkam.

Kur kristīgie mūziķi var smelties idejas, lai radītu jaunas dziesmas?
Pirmkārt, es uzskatu, ka mēs visi ietekmējamies no lietām, ko dzirdam. Pat Bahu un Bēthovenu kāds iedvesmoja. Es klausos dažāda veida kristīgu mūziku. Man patīk arī „Coldplay” mūzika un skaņu ierakstu mūzika. Mani iedvesmo ļoti daudzas un dažādas lietas. Bet, atbildot tieši uz jūsu jautājumu, es uzskatu, ka ticīgajiem jābūt tiem, kas rada labāko mūziku pasaulē. Pirms pāris gadsimtiem, kad cilvēki vēlējās baudīt īstu mākslu, viņi devās uz baznīcām. Šodien māksla ir visai sekla, un es ļoti gribētu piedzīvot izmaiņas šajā ziņā.

Jūs savā muzikālajā karjerā esat ļoti daudz sasniedzis. Jums ir daudz CD, esat ceļojis pa daudzām pasaules valstīm. Kā jūs redzat savu turpmāko izaugsmi nākamajos gados?
Domāju, ka tas, ko daru šeit, ir sākums. Esmu sapratis, ka man vairāk jābrauc uz citām valstīm. Tagad mani vairāk sajūsmina redzēt to, kas notiek ārpus Amerikas, nekā pašā Amerikā. Es braukāju pa Āfriku, Eiropu, Āziju un Dienvidameriku.

Vai viegli saglabāt pazemīgu sirdi?
Ir ļoti svarīgi, lai apkārt būtu pareizie cilvēki. Es esmu apprecējis ļoti labu sievieti, un man apkārt ir tiešām labi draugi. Ja manī sāk parādīties kas no lepnības, viņi ātri vien mani “iepļaukās”. Ir ļoti svarīgi būt uzmanīgam tajā ko daru, paturēt pareizu skatu uz lietām. Šodien es vairāk kā jebkad agrāk saprotu, ka tam visam ir ļoti maz sakara ar pašu Maiklu W. Smitu.

Jūsu iedrošinājums mūziķiem Latvijā?
Ejiet un dariet to! Centieties būs izcili tajā, ko darāt! Un lūdziet, lai Dievs jums piešķir lielu žēlastību un labvēlību. Es arī lūgšu par viņiem.


Nobeigumā

Mēs esam ļoti sajūsmināti – es un visa mūsu komanda, par to, ka esam šeit un es domāju, ka tas nav nejauši. Tā ir daļa no Dieva plāna. Ticu, ka šovakar tas nebūs tikai viens koncerts. Mēs tiešām gribam jums visiem kaut ko iedot un atstāt – lai jūs tiktu iedrošināti. Lai pēc vairākiem gadiem atskatoties, mēs teiktu: “Uhh! Jā, tajā vakarā kaut kas notika!” Tā kā es ticu, ka šovakar tik daudz nebūs uzstāšanās, cik pieredze. Man ir dziesmu saraksts, bet gandrīz nekad es pie tā neturos. Un šovakar es ceru, ka viss būs „jauns”.


Vadīja – Līga Vilšķērsta
Tulkoja – Ainārs Skubiņš
Intervijā piedalījās – Ingūna Ķikute no kristiešu draudzes „Prieka Vēsts”, Andris Suščiks no Latvijas Kristīgā radio, Dace Vilemsone no „Maranatha Music” un Jūlija Levuškāne no Baznica.info
Intervija notika – k/c Prieka Vēsts konferenču zālē.

Tuvākajā laikā mājas lapā tiks ievietots video sižets no intervijas.

Koncerta apskats

Koncerta videoapskats
Koncerta fotogalerija



Pastāsti draugiem: