INTERVIJA AR BĒRNU KALPOŠANAS VADĪTĀJU KETIJU SĪLI
Kā tu sāki savu darbu svētdienas skolas kalpošanā?
Tas bija apmēram pirms 7 gadiem. Tobrīd biju aktīvi iesaistījusies slavēšanā, un man pat prātā nenāca, ka es varētu kaut ko mainīt. Taču, kad sāku vest savas meitiņas uz svētdienas skolu, interesējos par to, ko viņas tur dara. Zināju, ka viņas tur mācās par Jēzu, bet kā mammai man gribējās uzzināt ko vairāk.
Kādā sarunā mācītāja Līga man jautāja, vai es negribot palīdzēt svētdienas skolā? Es tik nosmējos un teicu: „Es un pie bērniem - nu nē, jo man nav nekādas pieredzes; ar to, ka strādāju rotaļlietu vairumtirdzniecībā, nepietiks. Bez tam es jau kalpoju slavēšanā, un to nekādā ziņā negribu atstāt.” Bet ir teiciens - „nekad nesaki nekad!”
Dievs zināja vislabāk, kas īsti ir manā sirdī, ko es varu un kam esmu aicināta. Dievs strādāja ar manu sirdi. Pagāja kāds mēnesis, un mācītāja Līga man piedāvāja strādāt draudzē un vadīt bērnu kalpošanas darbu. Man tas bija liels izaicinājums, jo viss notika tā, kā es nebiju plānojusi. Sapratu, ka man jāizvēlas starp slavēšanu un bērnu kalpošanu, starp iepriekšējo darbu, kurš man patika, un jauno, kur es tieku iemesta kā ūdenī - bez pieredzes un pārliecības, ka es to spēšu paveikt. Cik labi, ka Dievs ir tas, kas plāno un vada mūsu dzīvi, nevis mēs paši!
Esmu pateicīga Dievam, ka toreiz varēju pieņemt šo izaicinājumu un izdarīt pareizo izvēli. Esmu pārliecinājusies: ja Dievs ieceļ kalpošanā, tad Viņš dod arī spējas, gudrību un spēku, lai to paveiktu.
Kā tu vērtē, cik šis darbs ir nozīmīgs?
Protams, ka šis darbs ir ļoti nozīmīgs. Svarīgi, lai bērni draudzē justos labi. Lai viņiem nodarbības un pasākumi būtu interesanti un krāšņi, piemēroti tieši viņu vēlmēm. Lai viņiem nerastos sajūta, ka draudze ir garlaicīga un pelēka. Tāpēc ir svarīgi jau no mazām dienām ielikt bērnos šo mīlestību pret Dievu un draudzi.
Kādas pārmaiņas tu redzi bērnos, kas regulāri nāk uz svētdienas skolu?
Uzreiz jau šīs pārmaiņas tā nemana. Mēs ieliekam pamatu, kuru bērns novērtēs tikai nākotnē. Man ļoti palīdz šis teiciens: „Skolotājs raksta vēstuli, kuru bērns izlasīs un novērtēs tikai tad, kad viņš vairs nebūs bērns!”
Pārmaiņas mēs vairāk redzam tajos bērnos, kuru ģimenēs vecāki pievērš uzmanību saviem bērniem, kopā lūdzot, lasot un pārrunājot Dieva Vārdu.
Ļoti svarīga ir vecāku attieksme pret svētdienas skolas darbu. Bērnam ir svarīgi izjust, ka tas, ko viņš mācās un dara svētdienas skolā, ir svarīgs un nozīmīgs. Svarīgi, ka vecāki tajā iesaistās un palīdz. Vecāku attieksme nosaka bērna interesi par Dievu un svētdienas skolu.
Kurš no Bībeles stāstiem bērnus ieinteresē visvairāk?
Labs jautājums! Ir vērts par to padomāt un pajautāt bērniem. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Dāvids un Goliāts vai Daniels lauvu bedrē. Bet, manuprāt, bērnus aizrauj jebkurš Bībeles stāsts un notikums, kurš tiek pasniegts interesanti un aizraujoši. Par to es pārliecinājos vēl nesen vienā bērnu dievkalpojumā, kur bija neliels sižets par to, kā Dievs dziedina. Bija piemērs par Jaira meitiņu. Man vēl joprojām spilgti ir palikusi atmiņā katra detaļa no šī stāsta, jo tas tika pasniegts tik spilgti un aizraujoši, ka to nu nevar aizmirst!
Kādas tendences raksturīgas mūsdienu bērniem? Kāds ir„mūsdienu” bērns? Kas viņam patīk, kas nepatīk?
Interesanti ir tas, ka šajās dienās bērnu intereses un pasaules uztvere strauji mainās. Šo 7 gadu laikā mūsu mācību metodes arī mainītas, jo tas, kas bērniem šķita interesants pirms 7 gadiem, tagad vairs nav interesants. Protams, ka tas ir atkarīgs no šīs spraigās pasaules, kura mainās un katru dienu piedāvā ko jaunu. Bērni pie tā ir pieraduši, un to pašu viņi vēlas svētdienas skolā. Tāpēc mums jābūt gudriem, radošiem un saprotošiem, lai nepadarītu kristietību pelēcīgu. Jēzus bija spilgta un radoša personība, cilvēku pulki viņam sekoja, tā kā mums ir paraugs, no kā smelties gudrību un idejas.
Mūsu uzdevums ir panākt, lai bērni ierauga nozīmīgas lietas: pirmkārt, kopā ar viņiem ir Jēzus, kurš palīdz, dziedina un iepriecina; otrkārt, Jēzus ir spilgta personība, no kura var mācīties, ņemt piemēru, ka dzīve kopā ar Viņu ir interesanta un nekas nevar būt labāks par to.
Tavuprāt, no kā atkarīgas bērnu un vecāku attiecības? Kā vecākiem atrast saskaņu ar savu bērnu?
Galvenais, ko es gribu uzsvērt - manas attiecības ar Dievu ietekmē manas attiecības ar bērnu un dzīvesdraugu.
Mēs dažreiz pieļaujam kļūdu, audzinot un mainot savu bērnu, nepajautājot Dievam, kā to labāk darīt. To es spilgti piedzīvoju savā dzīvē. Kad man piedzima meitiņas, es pati biju ļoti jauna, man nebija ne pieredzes, ne gudras grāmatas. Vienīgais, ko es darīju, es regulāri lūdzu Dievu par saviem bērniem. Es lūdzu, lai Dievs man palīdz izaudzināt labas meitas, kuras iet pa Dieva ceļiem. Es tiešām esmu pateicīga Dievam par man doto gudrību, kā rīkoties dažādās dzīves situācijās. Vēlāk es lasīju kādu grāmatu par bērnu audzināšanu, un man bija tāda sajūta, ka to būtu sarakstījusi es pati, jo daudzās situācijās es biju rīkojusies tieši tāpat.
Ja mēs, vecāki, paši būsim laimīgi un apmierināti, mēs vairāk varēsim palīdzēt saviem bērniem. Veltī īpašu laiku katram bērnam! Izrunājies ar viņu, esi ieinteresēts viņa dzīvē un problēmās! Atceries, ka bērns tevi vēro, esi patiess un atklāts pret viņu! Esi labs piemērs savam bērnam, un tas palīdzēs tev veidot labas attiecības ar viņu.
Pastāsti draugiem: Čivināt