Valters Gleške - muzikālās daļas vadītājs

Pār Valtera dzīvi vienmēr ir bijis īpašs Dieva aicinājums. Viņa mamma, kā brīnumu atceras, ka jau trīs gadu vecumā Svētais Gars viņu lietojis ar garīga tulka dāvanu kādam puisim no Ugandas. Vēlāk, kamēr mamma slimnīcā cietusi sāpes, gaidot brāļa dzimšanu, viņš četru gadu vecumā kopā ar tēti lūdzis mēlēs (kā apgalvo tētis) vairākas stundas no vietas. Pirmajās klasēs viņš vecākiem par pārsteigums pēc skolas regulāri ieradies lūgšanu sapulcēs. Uz jautājumu: „Kāpēc tu nebrauci mājās mācīties?”, atbildējis „Man vajag izlūgties.” Un drīzi vien viņš savā skolā aicināja bērnus uz lūgšanas grupiņu. „Lūgšana joprojām ir viņa mīļākā nodarbe. Es kādreiz cenšos atrunāt, lai viņš izguļas un nenāk uz rīta lūgšanām. Taču tas nedarbojas, ” – stāsta mamma.

Valters Dievam kalpo, kopš viņš sevi atceras. Jautāts, vai bērnībā nojautis par mūziķa likteni, viņš smej: „Kopš mācēju staigāt, es mājās esot skraidījis dziedot slavēšanas un cīņas dziesmas Dievam, par mikrofonu un instrumentiem izmantojot jebko, kas gadījies pa rokai. Tā kā gāju draudzē un beidzu mūzikas skolu, tad tā ir sanācis, ka vienmēr esmu dzīvojis mūzikā un pielūgšanā.” (Valters spēlē bungas, klavieres, raksta dziesmas un ļoti labi dzied.)

Pašlaik Valters ir slavēšanas vadītājs. Aicinājumu vadīt kalpošanu viņš saņēma pirms trim gadiem. Toreiz Valteram bija tikai 17 gadi. Tas bija liels izaicinājums. Lai gan viņš no mazām dienām bija iesaistījies slavēšanā visur, kur vien varēja palīdzēt – sākumā dziedāja korī, tad vairākus gadus draudzē spēlēja bungas, tad nonāca priekšdziedātājos un tad (12g. vecumā) jau grupas „Vēstniecība” koncertos dziedāja savas pirmās paša sacerētās dziesmas. Tad reizēm viņam sāka uzticēt arī nodziedāt kādu dziesmu dievkalpojumā.

Taču tik jaunam vadīt kalpošanu! Kas lika šim puisim uzņemties tādu nastu, patiesībā veltīt tam visu dzīvi?

„Sākumā neviens pat nenojauta, ka tā notiks. Domāju, ka manu gadu un rakstura dēļ (esmu ļoti emocionāls) daudziem mani bija grūti pieņemt. Jānis Žīle, iepriekšējais vadītājs, pirms tam bija iemīlēts, stabils un draudzīgs. Pēkšņi paliekot bez vadītāja, mēs visi, dziedātāji un mūziķi, kas gribējām turpināt kalpot, nācām kopā gan ar mācītājiem, gan paši un saucām uz Dievu pēc brīnuma, jo nezinājām ko darīt tālāk. Visi strādājām, kalpojām, katrs uzņēmāmies vairāk atbildības un tad sapratām, ka īsā laikā bijām izdarījuši daudz vairāk kā līdz tam. Bijām izveidojuši DVD ar skaistām kora dziesmām, kā arī vairākas jaunas muzikālas svētku programmas. Klāt bija nākuši jauni mūziķi, dziedātāji, un daudzi no slavētājiem kļuvuši par labiem vadītājiem. Atklājās tik daudz jaunu dāvanu un iespēju!

Lēnām vien mācītāji, es pats un domāju, arī citi kalpotāji saprata: atbildība par šo darbu bija uzgūlusies uz mani. Neviens to neizlēma. Vismazāk jau mani vecāki. Tas bija Dievs. Kaut kas tāds varēja notikt vienīgi pateicoties mūsu fantastiskajai komandai, kurā ir tik pieredzējuši, pašaizliedzīgi un Dieva mīloši cilvēki - mūsu izcilie mūziķi, slavēšanu vadītāji, priekšdziedātāji un koristi.

Es noteikti neesmu ideāls. Ja kādam ir jāmainās un jāmācās, tad tas esmu es, taču es citādi nevarēju. Jo es mīlu Jēzu, un, ja vien ir kāds veids, kā varu Viņam pateikties, tad es to ar prieku darīšu. Jēzus atdeva sevi manis dēļ. Tagad ir mans laiks atdot visu sevi Viņam”, savas sirds motīvus atklāj Valters.

Stiprais pamats, uz kā Valters stāv, ir Dieva Vārds. Tas īstā brīdī dod skaidru redzējumu un visu “saliek pa plauktiņiem”. “Mana dzīve ir kā vīna dārzs, kas aprakstīts Marka12. evaņģēlija nodaļā. Tas ir un paliek Viņa īpašums. Es gribu būt uzticams strādnieks. Lai ko Dievs prasītu, es Viņam to atdošu. Citādi es nebūšu laimīgs un manai dzīvei nebūs piepildījuma”, saka Valters.

Kalpošanas nākotne? Pieaugums Dieva klātbūtnē, ietekmē un kvalitātē. „Draudze ir vieta, kur attīstītās un kalpo gan jauni mūziķi, gan pieredzējuši profesionāli mākslinieki. Visiem ir jāatnes savi talanti un dāvanas Dievam. Mūzika ir stiprs līdzeklis, lai aizsniegtu cilvēkus. Draudzes slavas dziesmai ir jābūt aizvien dzirdamākai ārpus nama robežām. Ir jādzimst jauniem projektiem, dziesmām, ko izpildīs gan Rīgas koncertzālēs, gan tālākajos Latvijas nostūros”, - Tāds ir Valtera redzējums. Viņš to saka ar pārliecību. Pārliecību, ko guvis tai apslēptajā vietā, kur dzimst visskaistākie sapņi. Ceļu uz turieni viņš pazīst ļoti labi, jo no turienes nāk viņa drosme, un tur ir viņa prieka un spēka avots. Tur – pie Jēzus kājām.

Valtera Gleškes uzstāšanās Konferences '08 noslēguma koncertā
Noklausies mūzikla "Gaismas Ēnā" dziesmu fragmentus
Mūzikla "Gaismas Ēnā"video klipi
Grupa "Vēstniecība"
Albūms "Ir Laiks"
Produkcija