Viktors Kļimenko (Somija)

19.12.09. festivāla Izraēls – durvis uz svētību ietvaros koncertu sniedza
KRISTĪGĀS MŪZIKAS LEĢENDA

Viktors Kļimenko – pasaulē pazīstams somu mākslinieks, kristīgās mūzikas leģenda.

Viņa kontā ir 10 zelta un divi platīna albumi, viņa iedziedātās dziesmas skan astoņas valodās – somu, krievu, zviedru, abās ebreju (ivritā un jidišā), angļu, vācu un ukraiņu. Jautāts, vai nenožēlo savu pievēršanos Dievam, Kļimenko atbild: “Pasaulē nav tik neprātīga cilvēka, kas mainītu kaut ko labu pret ko sliktāku. Gadi kopā ar Jēzu ir mani vislabākie gadi!”

Viņa vecāki, ticīgi cilvēki, bija no Kubaņas kazahiem, un viņi tika represēti un izsūtīti uz Karēliju. Otrā pasaules kara laikā viņi nonāca bēgļu nometnē Somijā, kur arī palika dzīvot pēc kara. Viktora talanti atklājās jau agrā bērnībā, taču, lai kaut ko sasniegtu, viņam bija jārēķinās tikai ar saviem spēkiem. Izcilās balss un neatlaidības dēļ viņš arī tika pamanīts, ar laiku kļūstot par populārāko bērnu televīzijas raidījumu vadītāju, pazīstamu dziedātāju un teātra mākslinieku. 1965.gadā dziedātāju izvirzīja pārstāvēt Somiju Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkrusā Itālijā. Pēc trešā albuma iznākšanas 1965.gadā, Viktors tika atzīts par labāko dziedātāju Somijā. 1969.gadā iznāca viņa pirmais albums krievu valodā “Steņka Razins”, kas negaidīti guva popularitāti vairāk nekā 60 pasaules valstīs. Tas kļuva par pirmo zelta albumu ne tikai Viktoram, bet arī Somijai. 1972.gadā iznāca jauns albums krievu valodā ”Milaja”, kas arī ieguva zelta statusu, un tai pat laikā albumam “Steņka Razins” tika piešķirts platīna diska statuss.

1968. gadā Viktors pameta teātri un pievienojās estrādes ansamblim Brīvais kazaks, ar kuru kopā viņš ceļoja pa visu pasauli, piedaloties TV šovos un filmās.

(Tālākais materiāls ņemts no žurnāla „Tikšanās” 2005. gada novembra.© Ervīns Jākobsons.)

"Neraugoties uz popularitāti un klausītāju mīlestību, astoņdesmito gadu sākumā Viktors jutās garīgi un fiziski izsmelts. Intensīvais darbs un aktīvā koncertdzīve izsūca visu viņa enerģiju. Viņš atradās dziļā depresijā, tuvu pašnāvībai. Nelīdzēja pat joga, ar kuru Viktors nodarbojās kopš 1962. Gada. Tagad viņš saka: “Joga – tā ir reliģija. Sistemātisku treniņu dēļ es biju sasniedzis tādu līmeni, ka varēju brīvi atstāt savu ķermeni. Šodien cilvēki draudzēs man jautā: vai kristietis drīkst nodarboties ar jogu? Tas ir briesmīgi! Kas sāk nodarboties ar jogu, nonāk saskarsmē ar ļaunajiem gariem, jo pati jogas būtība ir sātaniska. Briesmīgi, ka daži kristieši Rietumu zemēs praktizē jogu. Līdz smagai depresijai mani noveda tieši skatuve un joga!”

1982. gadā koncertturnejas laikā Francijā Kļimenko saplēsa kontraktu ar Brīvajiem kazakiem, atgriezās Somijā un sāka meklēt izeju no psiholoģiskās un garīgās krīzes. Viņš lūdza palīdzību psihiatriem, taču stāvoklis kļuva arvien ļaunāks. Viktors izdzīvoja, pateicoties vecāku un citu kristiešu lūgšanām. Viņš bija pazīstams mākslinieks, par viņu lūdza draudzes visā Somijā. Viktors atceras: “Šajā krīzes situācijā man radās doma: bet ja nu Dievs ir? Vai Viņš var kaut ko mainīt manā dzīvē? Mani vecāki apmeklēja Vasarsvētku draudzi, taču es nesapratu, uz kuru baznīcu iet, jo draudžu un konfesiju bija daudz. Sastādīju sarakstu un apstaigāju visas lielākās Helsinku draudzes, tomēr nevienā neatradu to, ko meklēju. Tāpēc pie Tā Kunga es atgriezos mājās.”
 Nometies uz ceļiem, Viktors lūdza: “Jēzu, ja Tu esi, es vēlos Tevi sastapt. Es nezinu, vai ir elle un debesis; tomēr, ja ir debesis, es noteikti neeju uz debesīm. Lūdzu, piedod manus grēkus!” Tas notika 1982. gada aprīlī, un kopš tā brīža Kļimenko ir pārliecināts kristietis. Būdams cieši saistīts ar Vasarsvētku kustību, Viktors labprāt kalpo arī citu konfesiju baznīcās, tāpēc dažādi strīdi un “bauslības kari” viņam šķiet muļķīgi: “Reliģija ir ļaunāka par komunismu. Komunists agrāk vai vēlāk nonāks strupceļā, bet reliģiozs cilvēks var nodzīvot visu mūžu un nesaprast, ka viņa dzīvē Dieva nemaz nav. Lai kļūtu par patiesu kristieti, ir jāpiedzīvo Kristus kā personīgs Glābējs un pilnībā sevi jānodod Dievam.”

1982. gadā iznāca Kļimenko pirmais kristīgais albums Jeesus on Herra (”Jēzus ir Kungs”), kam sekoja vēl divi kristīgi albumi somu valodā. Taču starptautisku ievērību kā kristīgais dziedātājs viņš guva 1985. gadā ar ebreju dziesmu albumu Jerusalem – Minun silmäteräni (”Jeruzāleme – Mans acuraugs”). Albums tika ierakstīts un izdots četrās versijās – somu, zviedru, angļu un krievu valodā. “1984. gadā Dievs man atklāja, ka ebreju vidū būs liela atmoda. Savulaik ebreji nepieņēma Jēzu, un tad Viņš vērsās pie pagāniem. Tagad pagānu pienākums ir evaņģelizēt ebrejus,” teic Kļimenko. Tādas populāras ebreju dziesmas kā Hava Nagila un Tumbalalaika viņa izpildījumā kļuvušas par īstiem hitiem, kurus dzirdot cilvēki ceļas kājās, dejo un dzied līdzi. Viņš regulāri uzstājas mesiānisko draudžu dievkalpojumos, daudzkārt viesojies Izraēlā, bet pēdējos gados arvien vairāk kalpo krievu valodā runājošiem ebreju imigrantiem Vācijā, Anglijā un Amerikā.

2000. gadā Kļimenko koncertus Novosibirskā un Lužņiku stadionā Maskavā noklausījās 50 000 cilvēku. 2002. gadā Viktors Kļimenko atzīmēja savas dzīves 60. un muzikālās karjeras 40. gadu jubileju. Viņš joprojām ir viens no iemīļotākajiem dziedātajiem Somijā. Viņa balss fascinē tūkstošiem klausītāju visā pasaulē, jo Viktors spēj dziedāt četru oktāvu diapazonā – no dziļa basa līdz visaugstākajam falsetam. Viņa repertuārā ir melanholiskas čigānu melodijas un ugunīgas krievu romances, nostalģiskas baznīcas himnas un modernas gospeļdziesmas, ebreju deju mūzika un evaņģēliskās dziesmas. 

Latvijā Viktoru Kļimenko pazīstam kopš atoņdesmito gadu vidus, kad viņš kopā ar ticīgo misionāru grupām, kas brauca no Somijas, piedalījās dažādu draudžu evaņģelizācijas pasākumos un dievkalpojumos un bija ļoti iemīļots viesis mūsu zemē.

 
Koncerta ierakstu iespējams iegādāties CD un DVD formātā (lūdzam zvanīt uz draudzes ofisu un pasūtīt vai iegādāties draudzes "Prieka Vēsts" grāmatu veikalā).  Fragmentus no dziesmām klausies ŠEIT.

Par festivālu Izraēls – durvis uz svētību