Skaņa & gaisma

Edijs Veips

Šie trīs, kurus redzat fotogrāfijā esam mēs – Edijs, Dace un Rihards. Īstenībā mums vēl ir arī suns, bet viņš atrodas pie ķēdes. Mums patīk ziemas izklaides – īpaši slēpošana, tāpēc katru gadu braucam ārpus Latvijas pabaudīt augsto kalnu sniegotās virsotnes. Vasarā – ūdens, riteņi un šašliki!

Mana kalpošana sākās ar vecu, pustukšu vadu koferi un pret divām benzīna kannām iemainītām tumbām... 

Šodien, pēc astoņpadsmit gadiem, vajadzētu divas smagās kravas mašīnas, lai pārvestu draudzes skaņas un gaismas aparatūru. Draudzei ir sava mobila transformējama skatuve, kas nodrošina dažādu pasākumu apkalpošanu, kvalitatīvas gaismas dievkalpojumiem un izbraukumu koncertiem, aparatūra, kas nodrošina kvalitatīvu skaņu dievkalpojumos un koncertos gan telpās, gan brīvā dabā.

Visām šīm pārmaiņām līdzi ir dzīvojis Edijs Veips. Savulaik uz draudzi viņu uzaicināja kursa biedrs. Sākumā bija neerti atteikt, bet tad jau pamazām viņš pats kļuva par regulāru apmeklētāju. Iepazīstot Dievu, pieauga Edija vēlme un iespējas pielikt roku draudzes darbā. Sākumā viņš palīdzēja kārtībniekiem, svētdienas skolai, dažādos pasākumos, saimniecības un celtniecības darbos. "Es vienkārši palīdzēju tur, kur bija kāda nepieciešamība. Tā kā palīdzība bija vajadzīga visur, tad nu arī centos visur būt" - saka Edijs.

Savu darbu pie skaņas un gaismas tehnikas Edijs uzskata par Dieva brīnumu. "Zināšanas man nebija nekādas. Pazīstot sevi, es nekad nebūtu ko tādu darījis. Atceros, ka toreiz es kā uz brīnumu, kā cilvēks uzkāpa uz skatuves, lai mikrofonam apmainītu bateriju. Un man bija jautājums: kāpēc video kaseti nekad neapgriež uz otru pusi? Lūk, tāds bija mans zināšanu līmenis, kad atnācu uz draudzi," stāsta Edijs.

Ar gadiem Edija uzkrātā pieredze, zināšanas un jau paveiktais ļauj viņu droši ierindot ekspertu vidū. Šī vīra sapnis? Vērienīgs kristīgās mūzikas koncerts Mežaparka estrādē.

Jautājot Edijam viņa domas par skaļumu dievkalpojuma laikā: "Kādreiz, vēl VEF telpās, kāds viesis teica: ja tev ir par skaļu, tad tu esi kļuvis vecs," joko Edijs, bet tālāk turpina: "Protams, kādreiz gadās tehniskas ķibeles, taču svarīgi, kā cilvēks to uztver. Svarīgāka par skaņu ir Dieva klātbūtne, bet kāds cits būs "aizķēries" skrūvītes griestos un tā arī pie tās palicis, neko nesaņemot.

Tur, kur ir prieks un daudz cilvēku, tur nevar būt klusu. Bez tam zinu, ka tieši daudziem draudzes vecākās paaudzes cilvēkiem ļoti patīk šī brīvā, aktīvā slavēšana. Tas arī ir iemesls, kāpēc viņi visi izskatās jaunāki par saviem gadiem un ir veselāki un smaidīgāki par citiem viņu vecumā."

Tātad nav pamata cerēt, ka Prieka Vēsts kļūs klusāka!