Debesis zemes virsū!

(Atskaņas par sieviešu svētkiem `09)

Viss "Prieka Vēsts" nams nepārprotami liecināja, ka sievietes šodien jūtas kā mājās, kā Tēva mājās – novērtētas, mīlētas, lolotas, bezgalīgi apmierinātas un saprastas. Kristīgo sieviešu svētki patiesībā sākās krietni pirms atklāšanas dievkalpojuma.

Atklāšanas dievkalpojumā Olita pravietiski teica: “Kad pēc svētkiem jūs aizbrauksiet mājās un tuvinieki jums jautās, kā jums gāja, jūs tikai sapņaini skatīsities debesīs un vaicāsiet: "Ko tu teici?" Patiesībā nemaz nebija jāgaida svētku beigas. Jau otrās dienas rītā, kad sievietes atkal sanāca kopā pēc iepriekšējā vakarā noskatītās filmas "Viena nakts ar ķēniņu", viņas smejoties stāstīja, ka tieši tā viņas esot uzvedušās. Bet svētdienas rītā teica: "Es tik ļoti negribu nokāpt no debesīm atkal tai pelēkajā ikdienā," bet citas: "Liekas, tas bija sapnis. Mēs tiešām bijām debesīs." Un mēs nolēmām nezaudēt tās debesis, kuras Tēvs caur Svēto Garu ienesa mūsu sirdīs.

Jā, sievietei ir svarīgi, lai vide ap viņu būtu skaista. Mūs tik ļoti iedvesmo krāsas, smaržas, ziedi, audekli, gleznas, pat bērnu dienu lācīši, kur nu vēl skaista mūzika, stiprs Vārds, daudz, daudz mīlestības un smaidu, bet vairāk par visu – Tēva aplaimojošais tuvums.

Konferenci iesākām ar stāstu par pēdām. Līdzību par to, kā Tēvs mūs iznes cauri grūtībām, vienmēr ir ar mums un māca paļauties uz viņu. Stāsts beidzās ar domu, ka kādā brīdī harmonisko pēdu ritms atkal izjūk un pārvēršas haosā. Kāpēc? Mēs mācamies dejot! Cik liels bija mans pārsteigums, kad noslēguma dievkalpojumā dziesmas "Tavā tuvumā" laikā aptvēru, ka pielūdzot esam iegājuši valša ritmā un es dejoju duetā, bet mana dvēsele gavilē neizsakāmā laimē: "Jā, jā, es to varu! Varu pilnībā Tev piederēt, pilnībā Tev uzticēties, pilnībā Tev nodoties un pilnībā pakļauties Tavai gribai!" Tas ir tik saldi, tik spēcīgi! Tieši tāpēc es dzīvoju, lai par simts procentiem piederētu Tev un kalpotu tikai Tev!" Protams, kā vēlāk izrādījās, es nebiju vienīgā, kas šīs dziesmas laikā ko tādu piedzīvoja.

Lekcijas, semināri. Nopietna bija Marikas Bērtules lekcija par dzīvības vērtību. Par lielo brīnumu – bērniņu mātes miesās, kuram vēl esot mazākam par rīsa graudu, jau ir rociņas, kājiņas, actiņas. Divdesmit pirmajā dienā viņam jau pukst mazā sirsniņa, bet četrdesmitajā dienā ne no šā un tā, zinātniekiem par brīnumu, sāk darboties smadzenes. Mūsu valstī abortus atļauj veikt līdz 12. nedēļai, bet medicīniskos abortus – līdz 24. nedēļai. Bērni tiek sadalīti, nogalināti mātes miesās, kuru Dievs bija paredzējis kā visdrošāko vidi pasaulē. Ar abortu sievietes dzīvē nekas nebeidzas, tas ir tikai daudzu garīgu, emocionālu un fizisku problēmu sākums. Ja fiziskās problēmas, tādas kā asiņošanas, neauglība utt., atklājas tuvākajā laikā, tad emocionālās un garīgās – piecu līdz piecpadsmit gadu periodā, līdzi nesot smagu vainas apziņu, murgus, depresijas, bailes, atkarības, izolēšanos, utt. Bet paldies Dievam, ka Viņš piedod grēkus un dziedē vainas! Mums jāpalīdz sievietēm saņemt dziedināšanu un aktīvi jāiesaistās to aizstāvēšanā, kuri paši sevi aizstāvēt nevar. Latvija vēl joprojām ir pirmajā vietā Eiropā abortu veikšanā. Tas nozīmē, ka mūsu valstī ik dienu tiek nogalināts katrs trešais bērns, kam par iemeslu ir ne tik daudz līdzekļu kā tuvinieku atbalsta trūkums. Tas notiek laikā, kad izmisīgi skan brīdinājums – mūsu nācija izmirst!

Jaukas bija lekcijas par veselīgiem matiem, krāsu un stilu izpratni un sevis kopšanu. Mums, kas iepriekšējā dienā to vien dzirdējām kā "Tu esi skaista, apbrīnojama, atpirkta, tu esi unikāla un brīnišķa!" lekcijas par nekoptiem matiem, ielaistiem celulītiem un neveselīgu ēšanu, bija negaidīts trieciens. Taču, kā pašas sievietes teica: "Tas bija veselīgi. Mēs daudz ko labu ieguvām, vajadzīgu uzzinājām un svarīgu atcerējāmies." Kafejnīcā par mums nepārtraukti rūpējās un ar gardumiem baroja Irīna ar savu komandu, kurā šoreiz īpaši izcēlās vīri. Paldies viņiem par to! Fotogrāfs Māris bija sarūpējis iespēju aizvest uz mājām savu un draudzeņu fotogrāfijas retro stilā, izmantojot dažādas cepures. Foajē bija izveidoti romantiski atpūtas stūrīši un Dieva brīnumu galerija ar sieviešu stāstiem, kā arī modes dizaineru tērpu stendi un mākslinieces Diānas Mazjānes gleznu izstāde. Jāatzīst, Līga Vilšķērsta, ņemot palīgā modes mākslinieci Daci Veipu, horeogrāfi Agnesi Baumani, floristi Jolantu Bautri un daudz, daudz palīgu, bija spējusi izveidot sievietēm nelielu paradīzi zemes virsū. Paldies viņām par to!

Bet vairāk par visu mani pārsteidza, kā mūsu mīļās sievietes piecās minūtēs spēja nodot Vārdu – tik stipri, oriģināli un svaidīti. Es tā lepojos ar viņām! Katra no viņām bija tik skaista, svaidīta un īpaša! Nemaz nerunājot par sieviešu kalpošanas vadītāju Olitu, kuras Vārds bija tik vienkāršs, garšīgs un noderīgs.

Man sludināšana šoreiz bija īsts pārbaudījums. Likās, tas Kungs izstrādā ar mani sen nepiedzīvotu joku. Jau kādu laiku pirms svētkiem es varēju lūgt, par ko sludināt, cik gribu, dvēsele bija pilna ar vajadzīgo un svarīgo, taču Vārda no Tēva kā nebija, tā nebija. Iedomājaties, kā es jutos, kad to nesaņēmu ne iepriekšējās dienas vakarā, ne dienā, kad bija jau jāsludina. Īsta miršana... Un tas pats ar noslēguma dievkalpojumu! Virziens nojaušams, bet tālāk – migla. Biju neizgulējusies un nobijusies, taču kad pienāca brīdis sludināt, Vārds bija klāt – īss, konkrēts, un es skaidri zināju, ka to sūta tas Kungs.
  Kaut kas ļoti īpašs norisinājās svētku noslēgumā. Pēc tam, kad mēs noskatījāmies vīru sagatavoto videomateriālu, kurā viņi stāstīja, ko viņiem nozīmē Prieka Vēsts sievietes, atsaknēja Valtera izpildītā dziesma "Es zinu to, ka mīli mani", un zālē ienāca vīri – mūsu mīļie puiši, uzņēmēji, kalpotāji, pensionāri. Mūsu izcilie, gudrie, stiprie, svaidītie, Dieva izredzētie un dievbijīgie vīri, tērpušies tumšos uzvalkos, ar rožu pušķiem rokās, un sniedza mums katrai sarkanu rozi. Vīru priekšgalā bija mācītājs, kuru ieraugot, ausīs atskanēja viņa dievkalpojumā teiktie vārdi: "Sievietes, lūdzu, piedodiet mums, vīriem, tēviem un dēliem, par pāri nodarīto. Piedodiet, ja neesam jūs sapratuši, atbalstījuši, ja esam sāpinājuši. Lūdzu, piedodiet un palīdziet mums..."

Saņemot rozi, daudzu sieviešu acīs redzēju asaras un, šķiet, fiziski sajutu, kā Svētais Gars apņēma mūsu dvēseles un tās dziedināja. Tajā vakarā starp sievieti un vīrieti, kurus Dievs Ēdenes dārzā nolika kā visas radības kroni, lai tie, viens otru mīlot, cienot un atbalstot, kopā valdītu un piepildītu Dieva gribu, notika brīnums – salīdzināšanās arī ar tiem vīriem, kuri tobrīd zālē neatradās.
 Kā putukrējums uz tortes bija vakara koncerts ar dziedātājas Limoras Šapiras, pianista Jurija Kaspera un vijolnieka Jurija Savkina piedalīšanos. Skanēja pasaulē populārāko mūziklu skaistāko dziesmu izlase, ko izpildīja Dieva tautas pārstāve no Izraēlas! Kur gan vēl Latvijā bija iespējams ko līdzīgu dzirdēt! Jāsaka, koncerta laikā kusa ne tikai sieviešu sirdis. Mans vīrs, atskanot pirmajiem akordiem, smagi izdvesa un saķēra galvu, sakot: "Uz ko gan es atkal esmu parakstījies!" bet pēc mirkļa jau ar visu sirdi un dvēseli atradās skaistās mūzikas un vienreizējās balss īpašnieces varā. Koncerts, un līdz ar to viss pasākums, noslēdzās ar visiem zināmo slavas dziesmu "Ak, lielais Dievs", kuru izpildīja mūsu slavētāji, koris un Valters Gleške. Starp citu, Valters, kurš kopā ar Limoru dziedāja dziesmu "All I Ask of You" saņēma komplimentus, no kuriem man, viņa mātei, vēl joprojām paliek mazliet baisi: "Mums Izraēlā nav vīriešu dziedātāja ar tādu balsi. Esmu dziedājusi daudzos duetos ar dažādiem māksliniekiem, bet viņš no tiem ir labākais, utt.". To teica Limora, kuru Izraēlas Vēstniecības kultūras departamenta speciālists pirms diviem gadiem mums ieteica kā pazīstamā Dudu Fišera balss īpašnieku, tikai sievietes versijā, bet pēc koncerta profesionāli mūziķi atzina, ka viņa ne ar ko nav sliktāka par tādām slavenībām kā Sāra Braitmane vai Andrea Bočelli.

Jā, šie svētki bija jau paredzēti debesīs, un mēs tos nonesām uz zemes. Nezaudēsim visu to dārgo, ko Dievs mums dāvāja šajās dienās! Un paldies visiem par ieguldīto laiku, spēku un mīlestību!

Paldies un mīļi sveicieni visām sievietēm, kas piedalījās svētkos no Rīgas un Rīgas rajona, no Siguldas, Ogres, Jelgavas, Cēsīm, Valmieras, Limbažiem, Rēzeknes, Liepājas, Ventspils, Tukuma, Rojas, Dundagas, Jūrmalas, Siguldas, Saulkrastiem, Talsiem, Ikšķiles, Kuldīgas, Saldus, Bauskas, Līvāniem, Madonas un pagastiem - Ružina, Ķeguma, Ādažiem, Ozolniekiem, Pļaviņām, Ulbrokas, Ķekavas, Nītaures, Taurenes, Priekuļiem, Radapoles, Jaunviļāniem, Pastendes, Vecumniekiem, Salaspils, Lībagas, Vaives, Zaubes, Jaunraunas, Lestenes, Jaunpils, Rembates, Lielvārdes, Brocēniem, Viesītes.

Uz tikšanos nākamajā reizē!
Es jūs mīlu, Līga Gleške

 

Slavēšanu, dievkalpojumus, semināru ierakstus iespējams iegādāties audio, CD un DVD formātā (lūdzam zvanīt uz draudzes ofisu un pasūtīt vai iegādāties draudzes "Prieka Vēsts" grāmatu veikalā).

Sieviešu svētkiem par godu tika izdota ļoti praktiska, mīļa un svaidīta grāmata sievietēm "Stāsts par pelēko vistiņu un ķēniņa meitu".

Savas atsauksmes par svētkiem sūtiet šeit

Fotogalerija
Sieviešu svētki
Video apskats

Pastāsti draugiem: Čivināt