Kā maiga, klusa dvesma un reizē uguns vētra

Tu, Kungs, nāc pār savu tautu,

Tu nāc pār savu tautu.

Un to, kas nebija nekas, - apspiesti pagāni, noverdzināta tauta

Tu pacel savā žēlastībā un noņem no mūsu pleciem jūgu;

Daudzi no mums domā: „Kāpēc man neiet, kāpēc nenotiek, kāpēc nepiepildās Tavi apsolījumi, tā kā to vēlos? Kāpēc tādi pārbaudījumi?"

Tāpēc, ka tu neesi gājis pa šo ceļu,

Tu neesi gājis pa ceļu kopā ar Kristu,

Jo tu bēdz no krusta.

Tu gribi augšāmcelšanās spēku, gribi Viņa darbus

Bet tu negribi atstāt savu veco cilvēku pie krusta;

Tu negribi dzīvot atjaunotu dzīvi kā Kristus

Tu negribi, lai cilvēki tā uz tevi skatās un, lai tava dzīve tā būtu nodota Viņam.

„Kā lai Es tev iedodu jaunu dzīvi" - saka tas Kungs, „ja tu bēdz no krusta?"

„Ir tikai viens ceļš uz debesīm, tikai viens ceļš uz mājām,

Un tas ir Mans ceļš" - saka tas Kungs.

Tas ir ceļš caur krustu - pazemības, salauztības un no Manis atkarības ceļš;

Tikai viens ceļš.

Tikai viens ceļš.

Un tev ir jāizvēlas - iet savu, varbūt turpat blakus, un tomēr ne Manu,

Jeb likt savas pēdas Manās pēdās un iet Manu ceļu.

Ir tikai viens ceļš.

Cilvēki izgudro, iebradā, izveido daudz jaunu taciņu,

Bet tu jau neredzi, kur tās beidzas, tu jau nezini uz kurieni tās aizved.

Tādu nobeigumu, tādu atalgojumu tu nevēlētos savai dzīvei.

Tas bērns, kas tevī, ilgojas pēc pilnības, pēc svētuma un spēka;

Tu to iegūt vari tikai, liekot savas kājas Manās pēdās, Manās pēdās.

Kādu laiku tev liksies, ka tev daudz jāupurē, jāmirst, jāziedo, jāpaliek kaunā.

Kad liekas, ka visapkārt cilvēciskā gudrība un lepnība pieņemas spēkā,

Tev jāatdalās no tā un jākļūst par ģeķi, muļķi.

O, kā miesai tas nepatīk!

Bet, ja tu gribi noiet pareizo, patieso tavu, tev paredzēto ceļu,

Tev jāliek savas kājas manās pēdās.

Tas ceļš ved uz krustu un caur krustu - zāļainās ganībās!

Nemeklē Mani, tur, kur Manis nav.

Neveido jaunas reliģijas.

Es esmu tur, kur ir salauzts gars, kur sirds Mani meklē.

Mans spēks, ko tev tik ļoti vajag, atklājas tavā nespēkā,

Mana gudrība, kura tev ir tik nepieciešama,

Tiks tev dota, kad tu atzīsi savu negudrību.

Tu vari palikt kur esi un vari aiziet no Manis,

Bet Es esmu tevi radījis Saviem darbiem;

Saviem ceļiem, Savai slavai

Un Tu to zini.

Mans Gars ir ar tevi, kā tavs Draugs un Palīgs

Tik maigs un mīļš.

Viņš vada tevi

Klausi Viņam

Klausi Manam Garam,

Klausi Manam Garam!



Pastāsti draugiem: