No vēstures

Lielā horālā sinagoga atradās Gogoļa un Dzirnavu ielu krustojumā. Tās celtniecību pabeidza 1871. gadā. Sinagoga bija slavena ar saviem kantoniem un koriem. Pie kantona pults stāvēja tādi izcili dziedātāji kā Baruks Ļevs Rozovskis, Hermanis Jadlovkers, Mandels, Frīdlands. Lielu ebreju svētku laikā uz sinagogu klausīties kantorus un kori nāca arī citu konfesiju piederīgie.

1941. gada 4.jūlijā sinagoga tika nodedzināta. V. Arāja tiesas prāvas dokumenti liecina, ka Gogoļa ielas sinagogas nodedzināšanu vadījis V. Arājs saskaņā ar SS ģenerāļa V. Štālekera pavēli. Dedzināšana bija domāta ebreju iebiedēšanai un kalpoja par signālu viņu pasludināšanai ārpus likuma. Ugunsdzēsējiem bija pavēlēts uzmanīt, lai uguns nepārmestos uz blakus mājām, bet sinagogu neatļāva dzēst. Tajā pašā vakarā tika nodedzināts vēl ebreju lūgšanu nams Maskavas priekšpilsētā un sinagoga Stabu ielā. Sinagogu dedzinātāji bija civildrēbēs tērpti latvieši piedaloties nedaudziem uniformētiem vāciešiem. Dedzināšanas laika izvēle – sabata vakars varētu nozīmēt, ka V. Štālekers gribēja ievilināt dievlūdzējus lūgšanu namos un tur nogalināt. Tomēr likums par komandantstundu izjauca šos plānus, un varbūt tieši ar to ir saistāms mazais upuru skaits.

Rīgas Horalas sinagogas memoriāla fragments

Liecinieki sinagogas degšanai ir tikai notikušajam Stabu ielā, un nav iemesla sacīt, ka tur būtu sadeguši vairāk par 30 cilvēku. Ja tur arī bija mocekļi, kas metās liesmās glābt Tora ruļļus, tad tas visdrīzāk varēja notikt lūgšanu namā Maskavas priekšpilsētā.

Komunistiskās nomenklatūras ideologiem  un nacistu propagandistiem bija izdevīgi  falsificēt dokumentus un liecības, lai radītu iespaidu, ka pirmie ebreju iznīcinātāji bija spontānas vietējās sabiedrības pašaizsardzības izpausmes. V. Štālekers ziņoja, ka pavēle izpildīta un pierādījumi, filmējot un fotografējot, ir sagādāti tam, ka eksekūcijas veikuši latvieši un lietuvieši. Arāja komanda ir darbojusies un tik tiešām ap 500 tās vīru ir piedalījušies šaušanā, taču nacisti ar šo darbu nebija apmierināti un pēc īpašas Himlera pavēles Latvijā ieradās Jekelns ar savu vienību, kas jau Ukrainā bija izstrādājis īpašu šaušanas tehniku, sauktu par “sardīņu pakošanu”. Strādājot pēc Jeklena metodes viņa vīri divās dienās (30 novembrī un 8. decembrī ) iztukšoja Rīgas geto, nošaujot ap 24 000 cilvēku (Rumbulas mežā). Ebreju kopiena Rīgā gandrīz pilnīgi tika iznīcināta.

Vācu nacisti Latvijā iznīcināja ap 110 000 cilvēku, to skaitā 18 000 latviešu, 66 000 – 70 000 Latvijas ebreju un 2000 čigānu.

Izmantoti : Visvaldis Lācis, Latviešu Tautas un zemes vēsture, Vieda, 2006.

k/c Prieka Vēsts

Pastāsti draugiem: Čivināt