Vilnis Gleške
Iespējams, šobrīd tava dzīve šķiet kā sarežģīta puzle, kurai trūkst svarīgu gabaliņu. Mēs bieži mēdzam spriest par savu dzīvi, balstoties uz vienu neveiksmi vai smagu dienu. Taču pamēģini paskatīties plašāk — ieraudzīt kopainu. Dievs nekad neaizmirst nevienu no saviem bērniem. Viņš ir ar tevi arī šajā brīdī. Uzticies Viņam un ļauj Viņam salikt tavas dzīves puzli.
Vairums no mums dzīvo ar stingru pārliecību, ka Dievs ir labs. Bet pietiek ar vienu smagu notikumu, lai šaubas sāktu grauzt mūsu ticību. Mūsu dvēsele kļūst nemierīga. Tāpat kā Dāvids psalmos jautā: “Kāpēc tu esi izmisusi, mana dvēsele?”
Kad vilnis nāk pēc viļņa un triecieni nebeidzas, mums šķiet, ka Dievs mūs ir aizmirsis. Bet Viņš nav mainījies. Tas pats Dievs, kurš dziedinājis un svētījis iepriekš, to darīs atkal.
Tāpēc pirms lūgšanām – atceries Viņa darbus. Izveido savā sirdī “Dieva darbu albumu”, kur vari redzēt Viņa uzticību – kā Viņš ir palīdzējis, glābis un svētījis iepriekš. Tas palīdz ticībai pieaugt, bet neticībai – sarukt. “Bet cerības Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs pārpilnībā būtu bagāti cerībā, Svētā Gara spēkā.” Romiešiem 15:13
Un pat tad, kad viss šķiet pelēks, Dievs nav pārstājis būt Brīnumu Dievs. Pacel savu skatienu. Viņš ir ar tevi. Viņš tevi nav aizmirsis. Un Viņam tu vēl pateiksies.
Jāņa 9:16 Tad daži farizeji sacīja: "Šis cilvēks nav no Dieva, jo Viņš nesvētī sabatu." Bet citi sacīja: "Kā grēcīgs cilvēks var darīt tādas zīmes?" Un tie sāka šķelties savā starpā.
Psalms 42:6-12 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam! Mana dvēsele ir izmisusi, tāpēc es Tevi pieminu, būdams gan zemēs pie Jordānas un Hermona kalnāja, gan arī Micarkalnā. Vieni plūdi nomaina otrus plūdus, Taviem ūdeņiem krācot; visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri par manu galvu. Dienā es saucu:"Kungs, neliedz man Savu žēlastību!" Un naktī es raidu savu dziesmu, savu lūgšanu pie savas dzīvības Dieva. Es saucu uz Dievu: "Mana stiprā klints, kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc mans gājiens norit ciešanās un ienaidnieka spaidos?" Galīgi salauzts jūtos visos savos locekļos, kad mani ienaidnieki mani nievā, kad viņi atkal un atkal uz mani saka:"Kur nu ir tavs Dievs?" Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
Jesajas 49:15 Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.
Romiešiem 15:13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.
Romiešiem 4 Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna.
Efeziešiem 2:6-7 Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību.
Neizdari ilgtermiņa secinājumus no viena neveiksmīga notikuma.
Cerība ir zāles pret izmisumu.
Dievs nekad nav aizmirsis par nevienu no saviem bērniem.
Vai tev patīk likt puzles?
Vai tava dzīve kādreiz mēdz izskatīties kā nesaliekama puzle?
Izlasi un pārdomā Psalmu 42:6-12.
Kā palīdzēt sev ieraudzīt kopainu, nevis vērtēt dienu pēc vienas neveiksmīgas dienas?
