Dāvis Pēterkops
Bībele kristieša dzīvi salīdzina ar sacīkstēm, kurās jādodas ar apņēmību un pacietību, atmetot visu smagumu un grēku. Vienīgi raugoties uz Jēzu mēs nepagursim savās dvēselēs.
Ebrejiem 12:1-3 Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.
Ebrejiem 11:1-2 Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Jo tanī stāvēdami tēvi saņēmuši liecību.
Ebrejiem 11:7 Ticībā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu par vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās dēļ viņš nicināja pasauli un kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no ticības.
Marka evaņģēlijs 4:14-19 Sējējs sēj vārdu. Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, pie kuriem, kad tie to ir dzirdējuši, tūdaļ nāk sātans un noņem viņu sirdīs sēto vārdu. Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku. Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas. Un, kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas vārdu dzird, un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetas un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs.
Psalms 32:2-5 Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid! Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu, jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju:"Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!" Un Tu piedevi man manu grēka vainu.
Kad tu raugies uz Jēzu, ikviena vētra kļūst staigājama.
Kristietis ir vājš, kad dzīvo grēkā.
Mēs bieži prasām - vai tad tas ir grēks, lai gan patiesībā mums būtu jāprasa, vai tas man palīdz skriet sacīkstē?
Izlasi un pārdomā centrālo Rakstu vietu.
Kā tev šķiet, kāpēc Bībele tik bieži kristieša dzīvi salīdzina ar sacīksti?
Kas raksturo sacīkstes un kādas līdzības var novērot ar kristieša dzīvi?
No kādiem smagumiem un grēkiem autors mūs aicina atbrīvoties? Vai tev nav aptinušies kādi smagumi un grēki?
Vai atceries kādu situāciju, kad tu raudzījies uz Jēzu un situācija izmainījās?
Kā tu nes stafetes kociņu savā dzīvē?
