Dievs ir devis savu Vārdu, un Viņam ir tiesības prasīt,lai mēs to respektējam. Tāpēc, ja mūsu uzskati nesakrīt ar tur sacīto, nevaram gaidīt,ka mūsu iegribu, labo darbu vai skaļo lūgšanu dēļ, tas tiks mainīts.
Dieva mīlestība un uzticība ir nemainīga. Mēs esammainīgi. Mēs maināmies, vai nu pieaugot Kristū, vai neizbēgami attālinoties noViņa. Tad dzīves tronī savu vietu atkal ieņem pieredze, tradīcijas unracionālais prāts.
Dzīvei bez ticības seko vilšanās, citu vainošana un sevis žēlošana, jo mūsu vecā daba ir pilna lepnības un tā nespēj paklausīt Dievam. Tad cilvēks lepni nesīs pats savas nastas, lieloties ar savām ciešanām, tai pat laikā, nesaprotot tos, kuri, savu dzīvi uzticējuši Dievam, ņem Kristus jūgu, kas ir patīkams, un Viņa nastu, kas ir viegla (Mat11:28-30).
Viena no nastām, kuru daudzi labprātīgi nes, ir slimības. Un velns tās var lietot kā savu ieroci, ar kuru sist, apzagt un nogalināt cilvēkus.
Viss ir ļoti vienkārši. Ja vēlamies uzzināt Dieva viedokli par šo jautājumu, jāskatās 5.Mozus grāmatas 28. nodaļa, kur Dievs, jau sākumā izveido lāsta un svētības sarakstu. Kurā no sarakstiem Viņš ielicis slimības? Visas slimības, kas tajā laikā bija pazīstamas, un tās, kas atklāsies vēlāk, Viņš ir ierakstījis lāsta sarakstā, no kura šodien Jēzus mūs ir pilnībā atpircis.
Tātad - Dievs slimību sauc par lāstu, bet veselību par svētību.
Jā, ir kristieši, kuri apgalvo, ka slimības nāk no Dieva, ka tā ir Dieva svētības dāvana, taču, tad jājautā, ja tā tiešām ir Dieva dāvana un veids kā Dievs māca savu bērnu, tad kāpēc tai vietā, lai pieņemtu šo svētību, viņi apmeklē ārstus un lieto zāles, lai no šīs svētības pēc iespējas ātrāk atbrīvotos?
Gal 3:13 Kristus mūs ir atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: "Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka", lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagānu tautām Jēzū Kristū.
Jēk 1:17 Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.
Tas ir tik vienkārši! Dievs ir labs. No Dieva nāk tikailabas un pilnīgas dāvanas. Dievs ir pilnīgā Gaisma, kurā nav nekādas tumsības.
Velns ir slikts. No viņa nāk viss ļaunais. Viņš ir tumsa,kurā nav un nevar būt nekādas gaismas. Gaismas priekšā tumsa atkāpjas.
Tāpēc, ja tavā dzīvē ir lietas kas nav labas un pilnīgas dāvanas, tad nesauc Dievu par šo dāvanu devēju.
Jes 54:15,17 Zini, ja pret tevi kāds vērš uzbrukumu, tas nenāk no Manis; kas saceļas pret tevi, tas kritīs tevis dēļ….
Ja nepieņemsim to, kas mums JAU pieder Kristū, velns mūs turpinās sist, ar savu neķītro pirkstu rādot uz debesīm, lai apsūdzētu Dievu.
Jāņa 10:10 Jēzus: Zaglis nāk vienīgi, lai Zagtu, Nokautu un Nomaitātu. Es Esmu nācis, lai tiem būtu DZĪVĪBA UN PĀRPILNĪBA.
Vai slimība būtu tā dzīvības pārpilnība, par kuru runā Jēzus? Noteikti nē. Slimība ir veselības trūkums. Tā nes sāpes, ciešanas un mokas. Tā zog mieru, prieku un dzīvību. Atņem drosmi, nākotni, draugus un tuviniekus.
Jēzus saka, ka velns ir zaglis, laupītājs un slepkava. Viņš sākumā zog nedaudz, bet, kad to ļaujam, nāk kā laupītājs un ņem ar varu, līdz beidzot atklājas kā slepkava, kas nomaitā pilnībā.
Dievs nav zaglis. Viņš nezog veselību un dzīvību. Viņš irtās Autors. "Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu" (Apd17:25).
Tāpēc, ja tavās krūtīs pukst sirds un tu spēj ieelpot gaisu, slavē Kungu un apzinies, ka Viņš ir tas, kurš tev to devis.
Kāds sludinātājs ir teicis: "Cilvēks, kurš tic Dievam, bet netic dziedināšanai, debesīs nokļūst ātrāk nekā pats to vēlējies."
1. liecinieks: DIEVS TĒVS
Iesākumā nebija slimību. Slimības līdz ar pārējo lāsta "buķeti" atnāca kā grēka sekas. Lasot Bībeli, pievērs uzmanību tam, ka cauri visai vēsturei Dievs vienmēr uzsvēra Savu vēlmi glābt un dziedināt. Jau Vecās Derības laikā, lai palīdzētu Izraēlam, kas savas nepaklausības dēļ atkal un atkal nonāca zem velna varas, Viņš noslēdza ar tiem derību, kuru turot, viņi bija pasargāti arī no tā laika slimībām.
Runājot par slimībām, der ievērot! Vienmēr, kad Dieva tauta atstāja Dievu, tā nonāca zem lāsta un baudīja nepaklausības sekas. Taču ikreiz, kad viņi nožēloja savu rīcību un sauca pēc palīdzības, Dievs tos glāba un pārdabiskā veidā dziedināja.
Tā nav sagadīšanās, ka savai tautai Dievs sevi pirmkārt atklāja kā - Jahve Rafa. Tas nozīmē "Es esmu tas Kungs, jūsu ĀRSTS" (2Moz15:26).
2. liecinieks DIEVS DĒLS
Noliktajā laikā Dievs pasaulei deva Savu Dēlu Jēzus Kristu. Jēzus bija Tēva attēls. Viņa rakstura, spēka un gribas atklājējs. Viņa kalpošanas mērķis - parādīt kāds ir Dievs, un kāda ir Viņa griba arī attiecībā pret slimībām.
Simtiem gadu pirms Kristus dzimšanas pravieši pasludināja Viņa misiju - iznīcināt velna varu un atpirkt cilvēkus no viņu grēkiem un to sekām (Jes 53:4-5).
Pats Tas Kungs svaidīja Kristu ar Svēto Garu un spēku, lai "Viņš ietu apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu" (Apd 10:38).
Jēzus kalpošanas laikā nebija NEVIENA GADĪJUMA, kad kāds cilvēks, lūdzot dziedināšanu būtu saņēmis atteikumi, vai vēl labāk, tiktu "svētīts" ar slimību.
Jēzus zināja Dieva nemainīgo attieksmi pret slimībām, un Viņš to demonstrēja visiem redzamā veidā. Ja kādreiz kāds nesaņēma dziedināšanu, tad tādēļ, ka Jēzus nevarēja, nevis negribēja, "nevienu brīnumu darīt, JO TIE NETICĒJA" (Mat 13:58).
Toreiz Dieva Dēla atnākšana pilsētā pirmkārt nozīmēja Lielā Ārsta ierašanos. Visur, kur Jēzus gāja, izplatījās slava par brīnumiem un dziedināšanām.
Mat 4:24 Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju; Un pie Viņa atnesa VISUS neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus, velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un Viņš tos dziedināja.
Mat 8:16-17 Un, kad vakars metās, tie atveda pie Viņa daudzus velna apsēstus, un Viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos, ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.
Ievēro! Pirms cilvēki iepazina Kristu kā Dieva Dēlu un Glābēju, viņi to jau pazina kā labāko Ārstu!
Mat 9:35 Bet Jēzus apstaigāja visas pilsētas un sādžas, mācīdams viņu sinogogās un sludinādams valstības Evaņģēliju, un dziedinādams VISAS sērgas un slimības.
No kurienes uzskats, ka slimības nāk no Dieva? Ja Tēvs un Dēls ir viens, tad vai iespējams, ka Tēvs dotu slimības, bet Dēls no tām atbrīvotu? Visu, ko Jēzus runāja vai darīja, Viņš darīja tāpēc, ka redzēja Tēvu tā darām. "Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu nevis, ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis" (Jņ 6:38).
Jēzus nebija nācis gudri parunāt un nodemonstrēt savas spējas dziedināt. Nē! Viņš bija nācis piepildīt Dieva gribu – iznīcināt velna varu pār cilvēku!
1Jāņa 3:8 Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.
Nedomā, ka toreiz cilvēkiem bija vienkāršāk saņemt palīdzību. Arī tad Viņš arēja palīdzēt tikai tiem, kuri ticēja. Bet, lai ticētu Jēzum, pēc izskata vienkāršam jūdu vīram, kas turklāt tika reliģisko līderu vajāts un pasludināts par musinātāju un maldu mācības nesēju, bija vajadzīga liela drosme. Tas draudēja ar izslēgšanu no baznīcas un izstumšanu no sabiedrības(Jāņa 9:19-23). Bez tam toreiz Jēzus bija ierobežots miesā, bet šodien, pateicoties Svētajam Garam, Viņš ir ar ikvienu no mums vienmēr un visur, lai palīdzētu.
Slava Dievam par Jaunās Derības laiku, kurā, dzīvojam, kad Jēzus ir SAMAKSĀJIS par visas pasaules grēkiem, ATŅĒMIS velnam varu un IZNĪCINĀJIS visu lāstu pie krusta Golgātā!
Rom 8:1-2 Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas. Jo dzīvības gara likums Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājis no grēka un nāves likuma.
Paskaties, kā Dieva Vārds definē Jēzus misiju:
Apd 10:38 Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nācarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un DZIEDINĀDAMS VISUS VELNA NOMĀKTOS.
Ko par slimības atrašanos cilvēka ķermenī saka pats Dieva Dēls?
Lūka 13:16 Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuru SĀTANS TURĒJIS SAISTĪTU astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabata dienā no viņas saitēm?
3. liecinieks: SVĒTAIS GARS
Savas kalpošanas laikā Jēzus mācekļiem teica:
Mat 10:8 Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus! Bezmaksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet!
Ko mācekļi bija dabūjuši? Viņi bija saņēmuši Svēto Garu, kuru Dievs ir apsolījis katram ticīgajam. Mācekļi paklausīja Jēzumun visur, kur viņi gāja, viņi sludināja evaņģēliju un Jēzus vārdā dziedināja,un atbrīvoja cilvēkus.
Apd 5:16 Arī no apkārtējām pilsētām pulks ļaužu nāca uz Jeruzalemi, nesdami neveselus un nešķīstu garu apsēstus, kas visi tika dziedināti.
Pēc savas nāves un augšāmcelšanās Jēzus šo uzdevumu uzticēja Draudzei.
Mat 28:18-19 Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas..
Marka 16:17,18 Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdz: Manā vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās.. neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.
Jāņa 14:12 Patiesi, patiesi, Es jums saku, kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo Es noeimu pie Tēva.
Vai šodien slimības ir mitējušās? Vai varbūt Dievs ir mainījis savu attieksmi pret tām? Ja uzskatām, ka apsolījumi par dziedināšanu vairs nedarbojas, tad kāpēc lai darbotos pārējie? Tad varbūt mēs arī neesam glābti?
Cilvēki, kas ticību Dieva mīlestībai un Jēzus upura nopelnam uzskata par maldu mācību, būtībā grib pierādīt, ka Dievs ir sadraudzībā ar velnu un aizņemas slimības no elles, jo debesīs šo lietu nav. Bet varbūt Dievs uz kādu laiku ir samainījies vietām ar ienaidnieku? Jo, cik vien pastāv cilvēce, velns cilvēkus vienmēr ir apspiedis, bet Dievs tos ir glābis un dziedinājis.
Es ticu, ka, redzot to postu, kas vairojas zemē, mūsu sirdīs mostas lūgšana pēc Dieva dziedinošā spēka un atklāsme par to, kas īsti notika Golgātas kalnā.
1Kor 1:18 Jo krusta vārds ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.
Izpratne par to, kas notika pie krusta Golgātā, ir cieši saistīta ar ticību dziedināšanai. Vēljoprojām ir kristieši, kas ignorē krusta nozīmi. Dzīvojot kā laikā pirms Jēzus augšāmcelšanās.
Kas ir krusts? Krusts ir vieta, kur notika izšķirošā ciņa starp Dievu un velnu.
Krusts ir vieta, kur velns tika pilnībā sakauts un atbruņots, un Dievs svinēja savu uzvaru.
Krusts ir vieta, kur Jēzus uznesa katru mūsu slimību, sāpi un sērgu.
Krusts ir vieta, kur Glābējs tika sasists un nogalināts manis un tevis dēļ, un mūsu dēļ Viņš cēlās augšā, pilnīgi dziedināts, lai mēs dzīvotu Viņa augšāmcelšanās spēkā, Viņa mūžīgās dzīvības pārpilnībā.
Krusts ir vieta, kur Draudze, atpirkta ar Dieva Dēla asinīm, uzsāka savu triumfa gājienu.
Pie Golgātas krusta Dievs ar asinīm apstiprināja savus apsolījumus, pielikdams punktu pilnīgajam atpirkšanas darbam. Kad Jēzus teica: "Viss piepildīts", tas nozīmēja, ka pilnīga pestīšana, kas sevī ietver gara, dvēseles un miesas labklājību, tiek garantēta ikvienam, kas tic.
Neticot Jēzus upura nopelnam, grēku piedošanai, taisnošanai, dziedināšanai, apgādībai un uzvarai, mēs deklarējam, ka neticam tam, ko Dievs izdarīja caur savu Dēlu un labprātīgi turpinām dzīvot zem lāsta, it kā tāda notikuma Golgātas kalnā vispār nebūtu bijis.
Rom 8:11 Un, ja jūsos mājo tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, ari jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.
Ps 103:3 Viņš piedod visus tavus GRĒKUS un dziedē visas tavas VAINAS.
Izlasi šo Rakstu vietu! Vai zini, ka to, ko Dievs savienojis, cilvēkam nebūs šķirt? Dieva skatījumā grēku piedošana un dziedināšana ir nedalāmas. Tas ir loģiski. Ja slimības atnāca kā grēka sekas, tad, iznīcinot sakni, tiek uzvarētas arī sekas.
1Pēt 2:24 Viņš uznesa mūsu GRĒKUS Savā miesā pie staba, laimēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs ESAT DZIEDINĀTI.
Šī patiesība spilgti atklājas brīdī, kad Jēzus dziedina triekas ķerto vīru. Toreiz Viņš tā vietā, lai slimajam teiktu: "Ej, Es tevi dziedinu", teica: "Tev tavi grēki ir piedoti, tādēļ ņem savu gultu un staigā. " (Marka 2:5-9)
Kā tu domā? Ja cilvēks bijis slims uz nāvi, un Jēzus viņu dziedināja. Kā būtupareizāk teikt - Viņš izglāba vai dziedināja? Vai tad dziedināšana nav arīglābšana? Glābšana no sāpēm, ciešanām, fiziskās nāves?
Grēku nevar atdalīt no tā sekām. Ja ticam, ka Dievs piedod grēkus, jātic, ka Viņš dziedina arī no slimībām.
Neticot dziedināšanai, mēs apšaubām savu pestīšanu, jo mūsu, ja tā var teikt, "kompleksā" glābšana notika vienā vietā un laikā Kristū.
Jes 53:4,5 Taču Viņš nesa mūsu sērgas (tulk. -slimības) un ciešanas, un mūsu sāpes Viņš bija uzkrāvis sev, tur pretī mēs Viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam, mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm MĒS ESAM dziedināti.
Viņš paņēma mūsu sērgas, slimības un sāpes. Ļāva, lai mūsu pārkāpumi Viņu ievaino un grēki satriec. Padomā, ja Dievs mūs izglābtu no grēkiem, bet atstātu slimības un nabadzības varā, vai Viņa pestīšanas plāns tiktu piepildīts? Ja izglābtais no garīgās nāves netiktu pasargāts arī fiziskajā pasaulē, vai šādu pestīšanu var saukt par pilnīgu?
Dieva darbs ir pilnīgs! Viņš dāvināja pestīšanu garam, dvēselei un miesai. Viņš atbrīvoja cilvēku no velna varas un lāsta spēka, ar ko tas bija saistīts grēka dēļ.
1Kor 6:20 Jūs esat DĀRGI ATPIRKTI, tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!
Vai tiešām Dievs grib, lai es ciešu no slimībām, kuru dēļ Viņš atdeva savu Dēlu? Nē, Viņš mūs atpirka no slimībām tāpat kā no grēka! Taču izvēle pieder mums. Tāpat kā varam dzīvot grēkā, mēs varam palikt arī slimībās.
1 Pēt 2:24 Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs ESAT dziedināti.
Ar Viņa brūcēm jūs ESAT dziedināti. Nav teikts būsiet. Tātad tas jau ir noticis fakts. Katru reizi, kad lūdzam pēc dziedināšanas, Jēzus asinis pie Tēva troņa apstiprina šī notikuma patiesumu.
Tāpēc neatkarīgi no slimībām, ar kurām dzīves laikā tu sastapsies, zini, esot derībā ar Dievu, tev pieder apsolījums, ka Kristū tu JAUESI dziedināts. Dieva Vārds ir dzīvs, spēcīgs un nemainīgs! Tajā ir viss nepieciešamais, lai mēs varētu pieņemt dziedināšanu. Kristus saka: "Es uznesu tavus grēkus un slimības savā miesā pie staba. Ar Manām brūcēm tu jau ESI dziedināts."
Vieglāk ir ticēt par dziedināšanu kādam citam, bet grūtāk, ja tā nepieciešama pašam. Jo, "man taču tik smaga diagnoze, tik sarežģīta situācija.." Bieži rīkojamies līdzīgi vīram, kurš atveda savu slimo dēlu pie Jēzus un teica: "..ja Tu ko spēj, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums." Toreiz Jēzus atbildēja: "Tu saki: ja Tu spēj! Kaut tu spētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic " (Marka 9:22- 24).
Ievēro! Jēzus gribēja dziedināt, bet nevarēja tēva neticības dēļ, kurš gari un tēlaini aprakstīja dēla slimības vēsturi un izpausmi, bet neticēja tam, ka Jēzus ir Dieva Dēls.
Tēvs bija dēlu atvedis pie kārtējā brīnumdaktera un domāja, ka mēģinājums atkal palicis bez rezultāta, kad pēkšņi izdzirdēja vārdus: "Kaut TU izvēlētos ticēt! Tas visu spēj, kas tic!” Šie vārdi lika vīram apstāties. Viņa vārgā cerība vērtās ticībā un, aizmirsis par pieklājības normām, viņš sāka brēkt: "Es ticu, palīdzi manai neticībai".
Parasti gan cilvēki neapšauba Dieva spējas dziedināt, bet gan Viņa gribu to darīt.
Arī spitālīgo vīru mocīja neziņa, vai Dievs vēlas viņu dziedināt. Toreiz Jēzus īsi un skaidri atklāja Dieva nemainīgo gribu: "ES GRIBU, topi šķīsts." (Lūka 5:13). Šis gadījums notika laikā pirms Jēzus augšāmcelšanās, kad vēl nebija Jaunās Derības. Šodien, kad Dievs pie krusta reizi par visām reizēm ir atbildējis uz šo jautājumu, ir nepareizi par to katru reizi atkal šaubīties. Vārds nepārprotami ir atklājis Dieva gribu šajā jautājumā, un Dievam ir tiesības prasīt, lai mēs tam izvēlamies ticēt (Ebr. 11:6).
Visa Evaņģēlija pamatvēsts ir: DIEVS IR MĪLESTĪBA. No Dieva neko nevar nopirkt vai nopelnīt. Viņš mīlēja, tādēļ atdeva. Arī mēs varam saņemt tikai mīlot. Tāpēc, ja esi pieņēmis glābšanu, neatsakies no dziedināšanas, kas nāk līdzi šai Dieva dāvanai!
Uzskats, ka - Dievs caur slimībām māca - pazemību, nav biblisks. Pēriens ir laba lieta, tomēr nevietā lietots tas apcietina sirdi, nes sarūgtinājumu un dara nevis pazemīgu, bet bailīgu. Dievam nevajag vergus, bet bērnus, kuri klausa ne aiz bailēm, bet mīlestības.
Pazemība ir sirds attieksme. Kad Dievs un Viņa Vārds kļūst par augstāko autoritāti, saskaņā ar kuru cilvēks maina savus ieradumus, uzskatus un domāšanas veidu un neļauj savā dzīvē iegribām vai tradīcijām ieņemt Dieva vietu.
Pazemīgam cilvēkam ir viegli pieņemt dziedināšanu kā Dieva žēlastības dāvanu. Viņš to dara ne sevis, bet Jēzus upura dēļ. Tādiem pieder apsolījums "Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums "(Jek 4:7).
Lepnajiem arī patīk dāvanas, bet viņi nespēj tās pieņemt kā žēlastības dāvanas. Viņi grib tās nopelnīt, par visu samaksāt, vai arī domā, ka “man pienākas..” Tādiem pieder apsolījuma pirmā daļa: "Dievs stāv pretim lepniem.." (1Pēt 5:5).
Vecajai dabai netīk cīnīties, ticēt, nodoties, kalpot. Arī savu dziedināšanu tā grib saņemt kā ar "ķieģeli pa galvu". Un domāt: "Ja Dievs gribēs, tad dziedinās, ja nedziedina, tātad Viņš to negrib.” “Ja nenotiks, tad neticēšu, ja notiks, tad ticēšu"☹
Tā var domāt neticīgs, neatjaunots prāts, bet tas ir nebibliski attiecībā pret Patiesību. Mēs neesam ieprogrammēti roboti - "Kā nokļūt debesīs". Esam morālas būtnes. Dievs mums atklāja Savu gribu, deva Vārdu un Svēto Garu, lai mēs pieņemtu apzinātus lēmumus. Neuzticēties rakstītam Vārdam – arī ir lēmums.
Tādēļ vien, ka Dievs grib dziedināt, slimība neaizies, jo tai ir pietiekoši ērti pie cilvēka, kurš neko nedara, lai cīnītos par pieaugšanu ticībā.
Mācītājs Tims Storijs ir teicis "Kāds gaida otrpus tavai paklausībai."
Par šķēršļiem, kas traucē saņemt, kā arī Bibliskiem veidiem, kā atsaukties un pieņemt dziedināšanu, skaties II. nodaļā.
Iesakām arī izmantot Darba grāmatu: “Liekot stirpu un drošu pamatu”.
Mazajām grupām, kas izteiks vēlmi pastrādāt ar šo tēmu izmantojot materiālus, varam sagatavot darba lapas, ar RV un jautājumiem, mājas darba izpildei.
Atgādinām par RV apliecināšanas grāmatiņām un Ierakstiem youtube, ko noteikti vajag ieteikt – lasīt, klausīties un apliecināt.
