Vilnis Gleške
Kāds ir Dievs, kuram ticam – mīlošs vai bargs? Ja mēs respektēsim un cienīsim Jēzus upuri un Glābšanas darbu, mēs dzīvosim ar pateicību un atbildību. Ja mēs to nenovērtēsim un izturēsimies vieglprātīgi, mēs varam kļūt par Dieva ienaidniekiem.
Dievs ir nolicis mūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu, un ikvienam ir dota brīva griba – izvēlēties Viņu vai staigāt savu ceļu. Tie, kas meklē Kungu un ciena Kristus upuri, piedzīvo patiesu mieru un Dieva klātbūtni, bet tie, kas nicina glābšanu, paši sevi nostāda Dieva tiesas priekšā.
Dievs ir labs un žēlīgs, Viņa nodoms ir dzīvība, ne nāve. Viņš ir sagatavojis mums svētību, nevis lāstu. Tāpēc turēsimies pie Kristus, lai mūsu dzīves būtu piepildītas ar pateicību, mieru un cerību uz mūžīgo dzīvību.
1. Pētera 4:17-18 Jo noliktais laiks ir klāt, ka sods sākas pie Dieva nama. Bet, ja papriekš pie mums, kāds gals būs tiem, kas neklausa Dieva evaņģēlijam? Un, ja taisnais tikko tiek izglābts, kur nonāks bezdievis un grēcinieks? Tātad lai arī tie, kas cieš pēc Dieva gribas, labu darot, nodod savas dvēseles uzticīgajam Radītājam.
5. Mozus 32:39-41 Nu redziet, ka Es, Es tas esmu, un nav neviena dieva, vienīgi Es! Es nonāvēju, un Es daru dzīvu, Es ievainoju, bet Es dziedinu, un nav glābēja no Manas rokas! Jo Es paceļu Savu roku pret debesīm un saku: patiesi, ka Es dzīvoju mūžīgi, kad Es trīšu Savu zobena zibeni un Mana roka turēs tiesu, tad Es atkal atriebšos Saviem ienaidniekiem un atmaksāšu tiem, kas Mani ienīst.
Jēkaba 1:17-18 Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas. No brīvas gribas Viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmaji.
Kā dievkalpojuma centrālās Rakstu vietas mūs mudina nopietni uztvert evaņģēliju?
Kā dievkalpojuma centrālās Rakstu vietas palīdz mums saprast, ka Dieva mīlestība un taisnība nav pretrunā?
Kā mēs varam dzīvot ar pateicību un atbildību, respektējot Jēzus upuri?
Kā izskatās “vieglprātīga” attieksme pret Dieva žēlastību?
Kā tu savā dzīvē esi pieredzējis Dieva mīlestību?
Kā tu esi mācījies respektēt Dieva svētumu un taisnību?
