Mūsdienu draudžu vadītāju pieredze
KĀ NOTIEK PIEVILŠANA?
1. Cilvēks aug vidē, kur pieradis pie Dieva klātbūtnes, Vārda apliecināšanas, pareizas, tīras domāšanas.
2. Tad viņš sadzird, saklausās anomālijas un “mostas” dedzīgi meklēt patiesību.
3. Tad nāk – garīgais lepnums. Radikāla atšķelšanās, Kriticisms, un “Tīrās patiesības ekskluzīvisms”, kurā cilvēks:
- Vairs nespēj ieklausīties citu viedokļos;
- Uzskata ka visi citi ir pievilti (arī tie, kas dzīvo tīru, Dievam tuvu dzīvi);
- Uzticas tikai saviem uzskatiem, ne Svētā Gara vadītai Kristus miesai;
- Aizskar un izsmej pat mīlestību, pazemību, jo pārliecināts par savu taisnību.
KĀ ATŠĶIRT?
PATIESA ATMOŠANĀS:
- Pirmkārt, pašā cilvēkā nes dziļu pazemību, vēlmi atjaunot un nest dzīvību, ne tikai iznīcināt maldus.
- Tā ir ražīga, ne tikai tiesājoša.
- Tā ir mīloša un drosmīga, ne tikai konfrontējoša.
VILTUS “ATMOŠANĀS” noved pie:
- Attiecību graušanas, sevis paaugstināšanas un konstantas “citu atmaskošanas”;
- Dod daudz stingrāku, nevis dzīvāku skatījumu uz Dievu.
- Nenes mieru, tikai dedzina un kritizē.
- Patiesa atgriešanās neved prom no Kristus Miesas un Viņa žēlastības.
Kā tāds cilvēks sev pamato savu rīcību?
“Dievs mani modina “ārpus sistēmas”. “Saprotu, ka viss bija maisījums – daudz cilvēciskā, kontroles, emocionālās manipulācijas, labklājības evanģ… vairs nevaru to pieņemt kā patiesību.”
“Es negribu mest akmeņus, bet man jāsaka patiesība. Pat Jēzus teica: Es esmu nācis nest zobenu, nevis mieru.”
Cilvēks jūtas kā pravietis savā namā (kam Kristus dēļ jānes milzīgas ciešanas): “Dievs mani aicinājis viņus konfrontēt. Ja viņi neatgriežas, man nekas neatliek, kā iet prom. Palikt ar viņiem, nozīmē nodot Dievu.”
KO TAS IZRAISA DRAUDZĒ?
1.Sajukumu un vilšanos — cilvēki jūtas izbijušies, nodoti, neskaidrībā. Kas notiek?! Kam tad vispār var uzticēties!
2.Teoloģiskus konfliktus un apjukumu identitātē - “Kas mēs tagad esam? Vai Dievs mainījis kursu?”
JA ATKLĀTI UZBRŪK DRAUDZES MĀCĪBAI
Tāda situācija ir īpaši sarežģīta, jo tad vairs nav tikai viedokļu atšķirības. Ja cilvēks pozicionē sevi kā “patiesības sargu”, kurš uzskata, ka viņa mācītāja un draudzes virziens ir maldu mācība. Tas būtiski maina dinamiku.
Kas patiesībā notiek? Viņš vairs nav vienkārši cilvēks, kurš mainījis pārliecību, bet kļūst par opozīcijas balsi, kas mēģina:
- Apšaubīt draudzes pamatus un autoritāti;
- Iepazīstināt citus ar “īsto” patiesību;
- Faktiski destabilizēt draudzi no iekšpuses, pat ja tas nav viņa mērķis (vai ir).
Visbīstamākais: Viņš pats tic, ka viņa misija ir atmaskot melus, tāpēc viņš jūtas svēti motivēts rīkoties pret draudzes virzienu.
JA IZMANTO PLATFORMU, KO AUDZĒJIS KOPĀ AR DRAUDZI, PRET PAŠU DRAUDZI… Tā ir emocionāla un garīga nodevība – pat ja domā, ka dara pareizi. Jo tas:
- Diskreditē draudzi publiski.
- Sajauc prātus, īpaši tiem, kas vēl meklē un nav sakņoti.
- Rada domstarpības draudzes iekšienē: “Bet viņš taču bija mums blakus tik ilgi…”
KAS JĀDARA?
1. Viņš nedrīkst turpināt kalpošanu draudzē
Teoloģiska daudzveidība ir viena lieta. Publiska vēršanās pret draudzi kā “viltus mācību nesēju” – pavisam cita.
2. Stingra, mīlestībā balstīta robeža
Ja cilvēks pats sev uzticējis misiju, kas automātiski viņu izslēdz no draudzes līderības un kalpošanas, vadībai ir pienākums teikt: “Mēs Tevi mīlam, bet nevaram ļaut Tev graut to, ko Dievs ceļ. Ja Tu nevienu neuzklausi, un tici, ka ejam maldos, Tu vairs neesi daļa no draudzes vadības. Lūdzu, ej ar mieru, bet mēs nevaram pieļaut, ka tu šo draudzi izmanto savas misijas īstenošanai.”
3. Skaidra komunikācija draudzei
Atklātība novērš ievainojumus. Šajā gadījumā klusēšana ir bīstama, jo cilvēki dzirdēs viņa balsi, bet nesapratīs, kāpēc viņš pazūd vai tiek izslēgts. Skaidra komunikācija palīdz cilvēkiem nejusties nodotiem vai apmulsušiem. Draudzes locekļi var ciest vairāk no klusēšanas nekā no pašām pārmaiņām.
4.Garīgā identitāte ir svarīgāka par emocijām
Tu jautā: “Kā lai palaiž ar mieru?” Atbilde: Nevis “jāpalaiž”, bet JĀATDALA ar cieņu un mīlestību.
Palaišana nozīmētu “vērot no malas”. Šeit ir vadības atbildība - izdarīt sāpīgu, bet godīgu robežšķirtni.
Vai tas ir sāpīgi? Jā. Ļoti. Īpaši ja tas ir iemīļots, ilggadējs kalpotājs. Taču – šeit nedrīkst ļaut emocijām vadīt lēmumus. ŠĪ IR GARĪGA AIZSARDZĪBA.
5. Jāstiprina draudzes identitāte
- Kas jūs esat?
- Kam jūs ticat?
- Kāpēc šis virziens ir svēts, balstīts Rakstos un nes augļus.
- Ne visi, kas runā skaļi un ar pārliecību, runā no Gara.
Dievs ceļ savu draudzi! Pat ja kāds aiziet, ja kāds runā pret to, Tas Kungs ir Galva Savā Draudzē! Neviens YouTube video nevar to salauzt. Bieži, kad cilvēki mēģina “atmaskot” citus, viņi paši atsedz savu sirdi. Tie, kas meklē patiesību, sapratīs un atšķirs.
“Tu domā, ka Tu palīdzi cilvēkiem? Tava rīcība viņus sadragā. Tu nepalīdzi iet tuvāk Kristum - Tu izdari tā, ka viņi vairs īsti nespēj uzticēties nevienam – ne Dievam, ne Viņa vārdam, ne Draudzei un kalpotājiem. Tā nav mīlestība. Tā nav žēlastības pilna patiesība. Tā nav celšana – bet graušana.”
SECINĀJUMS: Šādas situācijas ir notikušas un notiek. Ne vienmēr tā ir traģēdija – bieži tas kļūst par attīrošu posmu, kurā Dievs izceļ patieso vīziju un savāc kopā tos, kas patiešām vēlas to nest.
